Gumijas sastāvdaļu glabāšanas laiks parasti ir cieši saistīts ar materiāla veidu, formulēšanas sistēmu un uzglabāšanas apstākļiem; parasti diapazons ir no 1 līdz 3 gadiem. Piemēram, tādiem materiāliem kā dabīgais kaučuks un nitrilkaučuks ir tendence salīdzinoši ātri novecot standarta vidē, kā rezultātā ir īsāks glabāšanas laiks; un otrādi, materiāli ar izcilu novecošanās izturību,-piemēram, silikona gumija un fluorkaučuka-var saglabāt savu derīgumu ilgāku laiku optimālos uzglabāšanas apstākļos.
Galvenie faktori, kas ietekmē gumijas komponentu glabāšanas laiku, ir temperatūra, mitrums, gaismas iedarbība un ozona klātbūtne. Augsta temperatūra paātrina gumijas molekulāro ķēžu šķelšanos, izraisot sacietēšanu vai plaisāšanu; ultravioletais starojums un ozons var izraisīt virsmas krītu un plaisas; savukārt mitra vide var izraisīt veiktspējas pasliktināšanos vai pelējuma veidošanos. Līdz ar to uzglabāšanas laikā ir svarīgi izvairīties no tiešiem saules stariem, turēt priekšmetus prom no siltuma avotiem un spēcīgas oksidējošas vides, kā arī uzturēt pēc iespējas sausākus un labi vēdināmus uzglabāšanas apstākļus.
Praktiskā pārvaldībā gumijas detaļām parasti ir jāmarķē ar ražošanas datumiem, un tās jāizmanto saskaņā ar FIFO (First{0}}In, First-Out) principu. Pat norādītajā derīguma termiņā pirms lietošanas ir ieteicams veikt vizuālas un funkcionālas pārbaudes; jebkuras lipīguma, sacietēšanas, plaisāšanas vai elastības samazināšanās pazīmes jāuzskata par darbības traucējumiem. Svarīgām blīvējuma sastāvdaļām vai ar drošību{4}}saistītajām daļām ir jāievieš stingrāki derīguma termiņu kontroles pasākumi saskaņā ar īpašiem klientu standartiem vai nozares noteikumiem.
